Neizsakāmās sajūtas apņem cilvēku, kad viņš ar otu pieskaras pie balta auduma, labi uzvilkta uz rāmja. Audums padevīgi pieņem sevī krāsu, un tā pateicoties, sāk veidot brīnumu.

Pastāv daudz veidi auduma apgleznošanai. Tas ir aukstā batikošana, mezglu un karsta batikošana. Izpildīti šajās tehnikās izstrādājumi ļoti izteiksmīgi un kolorīti. Tikai šajās tehnikās var  sasniegt krāsu daudzveidību pēc struktūras, toņiem un krasu sajaukumiem.

Karsta batikošana – vissarežģītākā tehnika no visiem auduma apgleznošanas veidiem, bet arī visinteresantākais.  Pārzinot to,aptver, ka vasks- pateicīgs materiāls priekš dažādu eksperimentu veikšanas, jaunu māksliniecisko paņēmienu meklēšanai, un improvizāciju radīšanai.

Auksta batikošana- radīta uz rezervējošo sastāvu izmantošanu, kas ierobežo krāsu plūšanu pa audumu. Šīs metodes mākslinieciskā īpašība ir tāda, ka nepieciešama krāsu kontūra piedod zīmējumam noteiktu grafisku raksturu: šajā gadījumā krāsu skaits nav ierobežots.
Rezervējošo sastāvu uzklāj uz auduma slēgtās kontūras veidā.  Ja kontūras uzklāšanas laikā paliks nepilnības un pārtraukumi līnijā, krāsas izplūdīs aiz zīmējuma robežām. Kontūras biezums un rezervējošā sastāva konsistence atkarīga no auduma blīvuma, tā faktūras, kā arī auduma iesūkšanas spējas. Blīvi audumi, pateicoties savai struktūrai, pieprasa biezāku kontūru un šķidru rezervējošo sastāvu. Bieži vien uz tāda tipa audumiem  rezervi klaj no abām pusēm. Pēc tam kad zīmējuma kontūra ir uzvilkta tai dod nožūt.

SVARĪGI! Pirms krāsošanas nepieciešams pārbaudīt rezerves uzklāšanas kvalitāti, no otras puses audumam, uzpilināt kontūras iekšā ūdeni.  Ja kādā vietā ūdens izplūst aiz kontūras, šajā posmā rezervi jāuzklāj otru reizi, bet jau pa otru auduma pusi. Atkal pārbaudiet līniju kvalitāti. Līnijas sākumā, uz posmiem kur roka kustās lēnāk, parasti sanāk lāses. Lai no tā izbēgtu, nepieciešams cik var vienmērīgāk vest tūbas uzgali pa audumu, bet darba sakumā  - vai nu ātri nolaist uzgali uz leju uz virsmu, vai nu  sākt rezerves uzklāšanu no papīra lapas, kuru laicīgi jāuzliek uz auduma darba virsmas.  
Krāsošanu jāsāk no pašiem gaišākiem toņiem, lai būtu vieglāk pārsegt to ar tumšāku toni kļūdas gadījumā.

Brīvā apgleznošana- veidojās bez rezervējošā sastāva palīdzības. Šī tehnika ir tuva akvareļu glezniecībai. Šeit ir iespējamas gleznainas toņu pārējas bez asām formas kontūram.
Audumu jāpiestiprina pie rāmja. Apstrādājiet audumu ar krāsām brīvā gleznieciskā manierē, izmantojot ne kādu konkrētu priekšmetu, bet gan kādu asociatīvo tēlu: rudens, ziemas, pavasara ainavu, agru rītu, miglu un t.t.  Zīmējumu klāj uz auduma brīviem triepieniem un tikai gala apstrādi dažreiz veic ar auksta rezervējoša sastāva palīdzību.

Brīvā akvareļu apgleznošana- veidota uz sals šķīduma vai speciālās akvareļa grunts izmantošanas. Uzvilktu uz rāmja audumu piesūcina ar sāls šķīdumu  vai akvareļu grunti, bet pēc nožūšanas apglezno ar krasām. Sals šķīdums ierobežo krāsu izplūšanu uz auduma un var strādāt brīviem triepieniem. Apgleznošana notiek pēc akvareļu gleznošanas principa: no gaišā uz tumšo, no augšējās malas uz leju.

Brīvā apgleznošana ar sals kristālu izmantošanu. Audumu uzvilkt uz rāmja un apstrādāt  ar šķidrām krāsvielām. Pēc tam uz vēl mitra auduma, saskaņā ar iedomāto tēlu, beras sals kristāli, kuri aktīvi pievelk pie sevis krāsvielas un ar to padarot tumšāku to auduma daļu uz kuras klājas. Sasniegtais efekts atkarīgs no kristālu lieluma. Pēc nožūšanas uz auduma sāls novāc.

Lazēšana-šo populāro eļļas un akvareļu gleznošanas metodi var izmantot arī pie audumu apgleznošanas. Šī metodē bāzējas uz tā, ka krāsas sajauc nevis uz paletes, bet uz auduma, slāņos klājot vienu uz otru, kas noved pie toņu izmaiņas. Šo metodi var izmantot jebkurā darbā, bet izmēģinājumam var  attēlot kluso dabu no glāzēm un karafēm. Iedomājaties ka jūsu priekšā stāv, dažādu krāsu, daži stikla priekšmeti un stāv tā, ka viņu malas pārklāj viena otru. Pie tā ir viegli ieraudzīt, ka pie pārklāšanas rozā un gaiši zilas krāsas dos ceriņu nokrāsu, gaiši zila un dzeltena-zaļu un t.t.
Vispirms sagatavojiet zīmējumu un pārnesiet viņu uz auduma. Apvelciet kontūras ar rezervējošo sastāvu.Aizkrāsojiet kādu priekšmetu izvēlētā krāsā. Blakus priekšmetu aizkrāsojiet divos paņēmienos: vispirms tā pamatdaļu, pēc tam to vietu kas pārklājās ar citu priekšmetu. Turpiniet darbu kamēr nebūs aizkrāsots vis klusās dabas zīmējums.

Ja kāda priekšmeta tonis jums liksies pārāk gaišs, uzklājiet otru krāsas slāni. Īpaši interesanti efekti sanāk vietās, kur pārklājās divi-trīs priekšmeti.

Pēdējā kārtā izkrāso fonu. Zīmējot šajā tehnikā, krasām noteikti jābūt gaišām un caurspīdīgām. Vairāk pa trīs toņiem sajaukt nav ieteicams. Nav vēlams sajauks kontrastainos toņus, piemērām sarkanu un zaļu, zilu un oranžu, dzeltenu un violetu . Bieži tāds krasu sajaukums veido netīri pelēko vai brūno toni.
Mezglu batikošanas tehnika.-šī ir vissenākā auduma krāsošanas tehnika. Viens no tā veidiem -"plangas"tehnika-bija izplatīta Indijā. Nenokrāsoto auduma gabalu pārklāja, pēc zīmējuma shēmas, ar ļoti sīkiem mezgliem, stingri pārsējot ar diegu. Pēc tam audumu krāsoja un izņēma diegus, kā rezultātā veidojās raksts no baltiem punktiņiem. No sausa auduma noņēma pārsienamos diegus, bet gatavu darbu ne gludināja, pateicoties kam ilgu laiku saglabājās "samīcīts" efekts.
Auduma apgleznošana ar aerogrāfu- strādājot ar šo ierīci uz auduma virsmas, sanāk sīki, tā ka kustoši miglā, silueta veidojumi. Viens no darba pamatveidiem- krāsas aizmidzināšana zem leņķa. Tas ļauj veidot vienmērīgas gaismas-ēnu pārējās. Virzot krāsas strūklu uz trafareta, zem dažādiem leņķiem, jūs modelējam motīva formu